Shopping Cart
Your Cart is Empty
Quantity:
Subtotal
Taxes
Shipping
Total
There was an error with PayPalClick here to try again
CelebrateThank you for your business!You should be receiving an order confirmation from Paypal shortly.Exit Shopping Cart
motoskola A kategorija

MOTO INSTRUKTORS ALDIS-
MANS MOTO EKIPĒJUMS

Ekipējums maksā naudu, labs ekipējums daudz naudas.

Cik dārgi tu novērtē savu Veselību?

        Ekipējums ir ļoti svarīga motobraukšanas sastāvdaļa. Tas ne tikai mazina traumas kritiena gadījumā, bet arī nodrošina lai tu brauciena laikā justos ērti un silti. Ekipējums nodrošina gan pasīvo gan aktīvo drošību. Ja Tu brauciena laikā domāsi par savām atsalušajām rokām vai to, ka vairs nevari pagrozīt galvu jo kakls palicis stīvs, nekāda drošā braukšana nesanāks. Zemāk apskatīts mans pašreizējais moto ekipējums ko es lietoju savos braucienos. Tas nekādi nenozīmē, ka tas ir labākais, drošākais vai skaistākais. Tādu nu es to esmu izvēlējies izvērtējot savas vajadzības un iespējas.

Jebkurš moto ekipējums būtībā ir kompromiss starp drošību un lietošanas ērtumu vairāk vai mazāk nosliecoties uz vienu vai otru pusi.

           Piemērs. Visdrošākie būtu ķengura ādas cimdi ar 3 cm biezām ar enģēm savienotām bruņām uz tiem. Aktīvās drošības jomā tie būtu novērtējami ar 10, taču pasīvās drošības novērtējums būtu tikai 1, jo ar tādiem cimdiem būtu gandrīz neiespējami izjust un kontrolēt motocikl un avārijas rašanās risks būtu ļoti liels nemaz nerunājot par to cik neveikli ar tādiem būtu rīkoties situācijā kur svarīgs katrs mirklis.

Skaties vēl:

motokursi

Mani moto ceļojumi

Instruktors Aldis raksta par saviem moto ceļojumiem. Raksti un Video.

Lasīt vairāk

Mans ceļa ekipējums- moto ekipējums ko lietoju braucot ar motociklu pa ceļu.

motozābaki

1. Moto zābaki

Zābaki ir viena no pašām svarīgākajām motociklista ekipējuma sastāvdaļām. Neatkarīgi no tā ar kāda tipa motociklu brauc, kājas būs pirmās kas saskarsies ar segumu kritiena gadījumā. Lai satraumētu potīti nav pat jāsāk braukt, pietiek pagalmā nenoturēt līdzsvaru un uzmest uz kājas 350kg čoperi lai iedzīvotos problēmās. Es lietoju šos augstos DAINESE touring moto zābakus ar potītes sargiem, tie ir tik pat ērti kā citi šī brenda izstrādājumi.

motobikses

2. Moto bikses

STREETFIGHTER moto bikses ar kārtīgiem ceļu aizsargiem. Biksēs bija jau iestrādātas kabatiņas gurnu aizsargiem kurus iegādājos atsevišķi.Vienas no retajām motobiksēm kuras arī izskatās pēc biksēm un ir vairāk vai mazāk pieguļošas. Biksēm ir ventilācijas atveres kuras var attaisīt ar rāvējslēdzēja palīdzību. Ir arī siltā odere kuru atšķirībā no ventilācijas atverēm lietoju labi ja reizi sezonā

motocimdi

3. Moto cimdi

Lietoju ALPINESTARS SP-1 motošosejas ādas cimdi ar karbona aizsargiem. Stingri, izturīgi ceru ka droši. Iegādājos šos cimdus jo arī iepriekš lietoju šīs pšas markas cimdus kas man nokalpoja vairākus gadus. Ticību iedvesa tieši aizsargu esamība arī uz mazajām pirkstu locītavām kas ir tikai retiem cimdiem. Šie ir garie cimdi un tas nozīmē ka tie pilnībā nosedz savienojumu ar motojaku tā, ka gaisa plūsma piedurknēs netiek. Tie ir labi aukstā laikā un nokrišņos, bet +30 grādos pilsētā šie cimdi atrodas bākas somā un velku plānos krosa cimdus.

motoekipējums
motojaka

4. Moto jakas

Šobrīd ikdienā lietoju ādas-tekstila kombinēto moto jaku un pavisam plāno moto jaku ļoti karstam laikam. Zem abām jakām velku atsevišķo muguras aizsargu. Tekstila jakas priekšrocība pret ādas moto jaku ir tāda, ka tā daudz labāk uztur siltumu aukstā laikā kā arī daudz labāk ventilējās vasaras tveicē. Ja sanāk izlīt līdz kaulam tad tekstila moto jaku var izžāvēt dienas laikā pretēji ādas jakai kurai izžūšana prasīs vismaz vairākas dienas ar sekojošu apstrādi. Tekstila moto jaka sver vismaz 2 ja ne pat 3 reizes mazāk par ādas analogu. Lielākais mīnuss it tas ka tām ir zemāka nodiluma un temperatūras izturība.


Kā kompromisu starp komfortu, drošību un praktiskumu esmu izvēlējies kombinēto ādas-tekstila moto jaku ar aizsargiem no pārbaudītā ražotāja Dainese.


Plāno moto jaku velku kad paliek pavisam karsts, arī šajā moto jakā ir aizsargi elkoņiem un pleciem. Priekšas uz aizmugures daļas tā veidota no sietam līdzīgas struktūras kas nodrošina labu ventilāciju. Salocīta tā aizņem pavisam nedaudz vietas un mēdzu to vadāt līdzi motocikla aizmugures koferī lai gadījumā kad ievērojami ceļas temperatūra varētu attiecīgi pielāgoties. Arī šī jaka ir no ražotāja Dainese.


moto ekipējums

5. Ādas veste

Lietoju ādas moto vesti, papildus saviem primārajiem uzdevumiem nest motokluba krāsas un kabatas, tā palīdz arī aizsardzībā un ir ļoti ērta lai saliktu kabatās visu ko nepieciešams noglabāt ciešā ķermeņa tuvumā. Tādas lietas kā naudasmaks, dokumenti un dažādi sīkumi ērti ieņem vietu vestē un vienmēr ir pa rokai. Tā kā piedurkņu, kā jau vestei nav, tā necik neierobežo kustības.

6. Muguras sargs

Lietoju SHOT zīmola muguras sargu. Agrāk, kad nebiju iegādājies atsevišķu bruņu kreklu bezceļa braukšanai šo pašu aizsargu vilku arī zem bezceļa braukšanai paredzētās moto jakas. Šobrīd tas vairs nav nepieciešams un aizsargu lietoju kopā ar abām savām moto jakām.

7. Ķiveres

Labu laiciņu biju paceļamo jeb tā saucamo Flip Up ķiveru noniecinātājs un atbalstīju tikai pilnās slēgtās ķiveres. Galvenais iemesls tam ir paceļamo ķiveru svars. Šobrīd lietoju divas dažādu brendu flip-up ķivres.

moto ķivere

NOLAN ķivere

Pirms pāris gadiem man ir izdevās atrast paceļamo ķiveri ar pieņemamu svaru Nolan N90 un nu jau pēc sezonas darba un apmēram 10.000 km varu teikt ka šoreiz cīņā pār drošību ir uzvarējis komforts. Ļoti ērti ir pacelt ķiveres žokli piemēram pilsētas lēnajā satiksmē, lai padzertos, sarunātos un visbeidzot ievilktu kārtīgu devu svaigā Alpu gaisa. Ķiverē ir iebūvēts saulessargs kas ir nolaižams ar speciālu pogu. Plānais tonētais stikliņš ir novietots iekšpusē aiz lielā stikla, tas savukārt nodrošina to ka tas netiek bojāts un pats nebojā ķiveres pamatstiklu kā tas ir gadījumos ar ķiverēm kur tas ir cieši piekļauts no ārpuses. Ķiverē lietoju arī Nolan oriģinālo Bluetooth® moduli. Tas ir ļoti ērts lai to saslēgtu pārī ar savu telefonu un varētu atbildēt uz telefona zvaniem, klausīties mūziku vai pievienot navigatoru. To var izmantot arī kā Interkomu un sarunāties ar pasažieri. No trūkumiem varu minēt salīdzinoši lielo vēja radīto troksni, kas bojā dzirdi un nogurdina tālākos braucienos.

moto ķivere

SCHUBERTH ķivere

Ātrākos izbraucienos kur vēlos baudīt nosacīto klusumu izvēlos otru savu ķiveri Schuberth c3. Tā ir krietni vieglāka par Nolan un arī klusuma ziņā krietni to pārspēj.

Viens no lielākajiem plusiem ir tā saucamais "pin lock" kas papildus stikls ko ielīmēt ķiveres iekšpusē uz jau esošā stikla. Principā sanāk tāda kā stikla pakete pildīta ar gaisu. Šāds risinājums tai palīdz neaizsvīst jebkādos apstākļos, pat braucot piesnigušos Alpos +2 temperatūrā. Tiesa "pin lock" ir mazāks par galveno stiklu un tas rada zināmas grūtības saskatīt ceļu ja braucat ar sporta tipa motociklu un uz priekšu sasvērtu ķermeni, jo skatu traucē robežlīnija kur tas beidzas. Kā mīnusu varētu atzīmēt arī salīdzinoši grūto attaisīšanu un aiztaisīšanu ko ar vienu roku ir diezgan grūti izdarīt. Konstruktīvi ir izveidota ļoti maza zoda daļa kas rada arī šaurības sajūtu. Kuplo bārdu īpašniekiem šī nebūs īstā.

moto instruktors

SHOEI  ķivere

Abām iepriekšējām ķiverēm nu ir pielikts gals. Šobrīd pa ceļiem un lielceļiem dodos galvā uzvilcis SHOEI Neotec, vēl labāka skaņas izolācija, daudz ērtāks pacelšanas mehānisms, vairāk vietas zodam, ideāli.

motoskola

8. Moto lietus kostīms

Pēc daudzu gadu iztikšanas bez un vēlāk ākstīšanās ar 5Ls DEPO nopērkamajiem civilajiem analogiem beidzot iegādājos kārtīgu kopīgo lietus kostīmu ar dubulto aizdari. Jāsaka gan, ka ir diezgan svarīgi, ka tas tiek rūpīgi aizdarīts, pretējā gadījumā lietus pēc laiciņa tik un tā tevi sasniegs. Atšķirībā no civilās versijas šim ir jau pieminētā dubultā aizdare,piedurknēs ir iestrādāta gumija kas neļauj iekļūt slapjuma kā arī bikšu galos iestrādāti rāvējslēdzēji kas ļauj uzvilkt to nenovelkot moto zābakus. Ja parastais lietustērps (īpaši bikses) izvelk labi ja pāris braucienus tad ar šo ceru nobraukt gadus piecus. Vēl viena priekšrocība šim ir tā, ka braukšanas ātrumu lietus laikā tas īpaši neietekmē. Ja parastais lietustērps jau pie pilsētas ātruma sāk plivināties un raustīt pilotu, kas nebūt neiedveš pārliecību un nepalielina braukšanas drošību. Ar firmīgo savukārt var bez emocijām turēt ātrumu ap 140km/h braucot pa Polijas automaģistrāli, lai arī tas veido savdabīgu buru tomēr nekāds baiļu faktors par to, ka tūliņ tērps saplīsīs un aptīsies tev ap ķiveri, nepastāv. Lietus tērps ir kā glābšanas riņķis arī situācijās kad jāšķērso apgabali ar zemu gaisa temperatūru.

9. Lietus pārvalki moto zābakiem

Lietoju šādus izstrādājumus salīdzinoši nesen, tikai no kāda 2010 gada. Ja tie tiek pareizi uzvilkti (zem lietus biksēm) tad braucot dabūt slapjas kājas ir gandrīz neiespējami. Ar sausām kājām savukārt, pasaule šķiet krietni saulaināka pat vis dranķīgākajā laikā. Rekomendēju visu tipu motociklu braucējiem izņemot to enduro motociklu īpašniekiem kuru motocikli aprīkoti ar zobainajiem metāla kāpšļiem un/vai brauc bezceļā.

Mans bezceļa ekipējums

1.Zābaki

Viena no svarīgākajām moto ekipējuma sastāvdaļām uz reiz aiz ķiveres. Parasti tieši kājas ir pirmās kas kritiena gadījumā saskaras ar zemi absorbējot triecienu. Ar kājas palīdzību var mēģināt motociklu uzsist atpakaļ gadījumā ja tas atrodas pārāk lielā sānslīdē un draud apgāzties. Bezceļā ļoti svarīgi tieši tam piemēroti moto zābaki arī tādēļ ka ar priekšējo riteni tiek pacelti akmeņi, zari un citi cieti ķermeņi kas var traumēt kājas.

motoskola

2. Ceļu sargi

Es iesaku lietot ceļusargus ar enģi, jo tie ir ērtāki kā arī drošāki. Tie labāk satver kāju un starp pašu ceļgalu un aizsargu parasti ir izveidota sprauga lai aizsargs deformētos nevis tieši novadītu triecienu uz ceļģalu. Ļoti vēlams ceļu sargus vilkt zem biksēm, tādā veidā tie sniegs daudz labāku aizsardzību un būs krietni mazāka iespēja, ka kontakta laikā tie noslīdēs vai sagriezīsies.

3. Bikses

Bezceļā ļoti ir svarīgi lai bikses neierobežotu braucēja kustības tādēļ lietoju platās krosa bikses zem kurām velku ceļu aizsargus.

motoskola

4. Cimdi

Lietoju šādus motokrosa cimdus ar aizsargiem. Parasti krosa cimdi ir bez aizsargiem taču šo modeli ar aizsargiem izvēlējos tādēļ ka tie ir drošāki.Šos cimdus karstā laikā lietoju arī braucot pa ielu.

5. Pilnās bruņas

Mugura braucot ar moci ir visvārīgākā aiz galvas un tādēļ visvairāk sargājamā ķermeņa.

Agrāk lietoju muguras sargu ko vilku zem moto jaks, tagad valkāju pilnās DAINESE bruņas kas sargā muguru, elkoņus,plecus, ribas , par pēdējām man īpaši svarīgi, jo reiz kad man tādu bruņu vēl nebija cietu meža negadījumā un salauzu 8 ribas.

6. Jaka

Lietoju parastu tekstila moto jaku kurā iebūvēti apakšdelma, elkoņu, plecu un plānais muguras sargs. Šīs visas drošības detaļas esmu izņēmis ārā jo zem jakas velku pilnās bruņas. ( skatīt punktu Nr.5 )

7. Ķivere

Lietoju MT motokrosa ķiveri no lētā gala. Papildus protams arī motokrosa brilles.

motoskola

8. Kakla aizsargs

Šis pēc skata vienkāršais izstrādājums ir vitāli svarīgs lai nenolauztu kaklu kūleņojot kritiena gadījumā. Tas apliekas ap kaklu un aizsprādzējas, pa virs jāvelk ķivere.

      Mani sauc Aldis, esmu motociklists. Ar dažāda tipa motocikliem braucu nu jau vairāk kā 23 gadus.  Man ir A, B, BE, C kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas instruktora apliecība. Tā tā kā mana sirdslieta ir motocikli tad apmācu braukt tieši ar motocikliem. Motoskolā mācu braukt citus kopš 2009 gada.  Pa šiem 13 gadiem esmu apmācījis apmērām tūkstoti jauno motociklistu, gan puišus gan meitenes, gan jaunākus gan vecākus.

Kā es sāku braukt ar motociklu

        Jau no mazotnes tie mani burtiski pievilka. Bērnībā- visas vasaras kad nebija jāiet skolā es pavadīju laukos kur izbaudīju ceļu brīvību un braucu ar velosipēdu no rīta līdz vakaram pa starpu darot arī citas bērnībai piederošas aktivitātes. Sanāca tā, ka 13 gadu vecumā es pārcēlos uz dzīvi laukos pavisam. Tā kā atšķirībā no lielpilsētas, kur gandrīz visu var ar roku aizsniegt laukos attālumi starp skola-mājas-veikals-ezers ir krietni lielāki bija jārod kāds pārvietošanās risinājums. Protams teorētiski jau visur var aiziet arī ar kājām, bet tas aizņem daudz laika un nav diez ko aizraujoši. Kā risinājums tika izmantots velotransports kas pēc tā laika ieskatiem tika pielāgots un uzlabots. Lai gan "ričuks" bija krietni ātrāks par kājām un arī mazāk nogurdinošs tomēr bija lietas kas tam pietrūka. Pirmkārt tā bija skaņa un otrkārt iespēja braukt neminot pedāļus, kā trešo varētu minēt lielo laika patēriņu lai aizbrauktu kur tālāk. 

Pirmais motocikls

           Tā, ikdienā minot pedāļus vēlme pēc motorizēta braucamā tikai auga līdz vienu dienu sadūšojos un uzsāku darīt to, kam uzskatīju ir pienācis laiks. Zināju ka kaut kur milzīgajā siena šķūnī zem siena ir jābūt motociklam no aizgājušā krustēva. Par moča tehnisko stāvokli tobrīd nebija ne jausmas, taču cēla mērķa dzīts pārcilāju ļoti lielu daudzumu siena lai atbrīvotu no gūsta gadu desmitus tur stāvējušo un braucēju gaidošo Pannonia motociklu. Mocis bija smags, ar tukšām riepām, pastumt to bija īstas mocības (vēl jo vairāk pa sniegu), bet bija arī pozitīva lieta, rūsa to tik pat kā nebija skārusi un arī peles nebija sagrauzušas. Sākumā mocis tika iepazīts no visām pusēm, izpētīts kas kur atrodas un kā tas darbojas. Tika izsapņota bezrūpīga braukšana ar to. Tad sākās tā atdzīvināšana, kas nenesa augļus un bija jālūdz palīdzība no malas. Izrādījās, ka dzirkstele bija neīstajā momentā jo ģeneratora rotējošais magnēts bija uzlikts nepareizi par 180 grādiem. Šī nepilnība tika ātri novērsta un man smaids noteikti bija līdz ausīm ja ne tālāk. Motocikla laimīgā dzīve nebija diezko gara. Jau pirmajā vasarā tas tika nobeigts vienu reizi pamēģinot pabraukt ar tīru benzīnu bez eļļas piejaukuma. Tā kā tas bija divtaktu motocikls tad šādu izdarību tas man nepiedeva.

Otrais

         Neatceros gan kādi bija iemesli (diez vai tā bija laba uzvedība) , bet man tika piedāvāts nopirkt jaunu kalnu "ričuku". No vienas puses tas bija lieliski, kā gan lai 13 gadīgam puikam nepatiktu jauns braucamais, bet no otras.... no otras puses par 120 Latiem tajā laikā vaŗēja nopirkt īstu motociklu. Protams, mans skatījums uz pasaules vērtībām toreiz netika ņemts vērā un es tomēr biju priecīgs par savu jauno Rock Machine velosipēdu jo nekā labāka tobrīd nebija. Kādu laiku priecīgi pabraukājot ar to tomēr nemiers mani dīdīja un es to iemainīju pret JAWA 638. Tas bija jau mans otrais motocikls un bija skaidrs ka vaļā no tiem netikt.

Turpinājums bez redzamām beigām...

           Moči nomainīja cits citu gadi nepielūdzami gāja uz priekšu un laikam ritot tika iegūtas jaunas atklāsmes kā arī braukšanas un tehniskas zināšanas. Droši var apgalvot ka motocikli aizņem ļoti lielu daļu no manas dzīves. Pats jau 13 gadu vecumā sāku savu moto karjeru ar minēto Panonnia, neskaitāmiem IŽ un JAWA motocikliem. Esmu izgājis cauri pilnam ciklam sākot no eļļainām rokām ik nedēļu jaucot Ižu motorus turpat mājas pagalmā līdz kruīzeru hromam un ātrākajiem šosejas motocikliem pasaulē. Tieši šī iemesla pēc skatos uz motociklu savādāk kā vienkārši foršu lietiņu ar ko "pazīmēties" draugiem vai meitenēm. Mani aizrauj motocikla burvība un tas kā motocikls spēj dot mums to ko daba nav devusi.

Motocikls tā ir visreālākā un pieejamākā iespēja sajust kustības brīvību kura citkārt nav iespējama mūsu ķermeņa fiziskā snieguma dēļ. Mēs nemākam lidot, bet braukšana ar motociklu ceļ spārnos ne tikai ķermeni bet arī dvēseli.

Ar ko es braucu tagad un kā es tur nokļuvu

            Ir lieliski ja izdodas izkārtot tā, ka garāža savu kārtu braucienam gaida vismaz 2 motocikli. Tie ir dažādām dzīves situācijām, dažādiem ceļiem un mērķiem. To novēlu izbaudīt arī Jums mani bijušie, esošie un vēl tikai topošie kursanti. Mēģinot to realizēt un pārsvarā esmu pieturējies pie formulas ka kārtīgam motociklistam jābūt vismaz diviem rumakiem. Šobrīd esmu nonācis līdz tam ka braucu ar Kawasaki KLZ1000 motociklu pa ceļiem (pārsvarā asfaltu) un Yamaha WR450F (enduro) pa bezceļu. Šāds risinājums ļauj ne tikai vairāk laika pavadīt motocikla sēdeklī bet arī saprast, kurš no virzieniem vairāk iet pie sirds pašam braucējam. Ir patīkami ceļot divatā ar lielu, ērtu tūrisma motociklu un aizraujoši izbaudīt šosejas motocikla jaudu un vadāmību braucot vienam. Savukārt īsts enduro motocikls sniedz iespēju ne tikai pagarināt sezonu par vairākiem mēnešiem gadā, bet arī iepazīt daudz jaunas vietas kur citādāk nepiekļūsi. Arī fiziskā un garīgā forma no braukšanas svaigā gaisā pa mežu tikai uzlabojas.

 Manā moto karjerā ir bijuši vairāk kā 20 motocikli. Ar to kādi tie bija un kā bija ar tiem braukt vari iepazīties sadaļā "Mani Motocikli".

           Tā kā minētie motocikli ir no diezgan atšķirīgām kategorijām, labi pārzinu dažādu motociklu vadīšanas nianses, kas ir ne mazāk svarīgi par CSN topošajam braukt gribētājiem. Tā kā pats esmu izgājis cauri posmam kad nav īsti kam pavaicāt ,neatsaku padomu saviem nu jau bijušajiem kursantiem arī pēc kursu beigšanas neatkarīgi vai tas būtu jautājums par CSN, moča vadāmību vai arī tā iegādi. Tā kā motociklus apkopju un remontēju pats, man nesagādā grūtības arī tīri tehniskas dabas jautājumi, kas tik bieži rodas jaunajiem motobraucējiem. Uzskatu, ka moto instruktoram ir jāzina vairāk par pliku noteikumu grāmatiņu un Ir lieliski ka instruktors var izlīdzēt ar padomu saviem bijušajiem kursantiem kuriem uzsākot patstāvīgās moto gaitas tik bieži rodas jautājumi un ir nepieciešams atbalsts.

Kāpēc instruktora izvēle topošajiem motociklistiem ir tik svarīga?

   Kad tu ej uz autoskolu vai pie instruktora kāda ir tava motivācija to darīt? Ko Tu īsti gribi? Ja pirmā atbilde kas tev iešaujas prātā ir "Nokārtot A kategoriju", padomā vēlreiz. Pareizajai atbildei bija jābūt "Iemācīties braukt ar motociklu un iegūt A kategoriju".

   Daudzi domā, ka izdevīgākais piedāvājums ir tas kuram mazāka cena. Kļūda! Nerunāsim šeit par visām tām "akcijām" un "super piedāvājumiem" kas tevi kā muļķīti vilina savos tīklos solot bez maz vai par brīvu visu pasniegt uz paplātes. Katrai precei un pakalpojumam ir sava kvalitāte, cena un vērtība. Motociklistu apmācībā kvalitātei ir vislielākā nozīme. Piemēram, tu droši vien būsi pamanījis vai pazīsti TO dāmu vai onkulīti kura/kurš braucot tevi tikko gandrīz notrieca taču pats to pat nemaz nepamanīja un vispār uzskata ka brauc labi, jo viņam taču nav neviena soda punkta. Braucot ar motociklu šādi nevar. Labi braukt ar moci nevar iemācīties ne vienā dienā, ne nedēļā, bet pareiziem pamatiem ir izšķiroša nozīme. Līdzīgi kā māja, kas nekad nestāvēs pareizi, ja pamati būs ielikti nepareizi. Atceries, ka motocikls NAV auto un no savām kļūdām mācīties var sanākt sāpīgi. Mācīšanās braukt ar moci nekad nebeidzas.

Ko mācu es

        Iemaņas un zināšanas ar ko dalos ar saviem kursantiem esmu apguvis savā moto karjerā braucot ar motociklu gan Latvijā gan Eiropā. Senāk ar motociklu sezonā nobraucu ~18.000km, tagad gan laika trūkuma dēļ sanāk tika 14-16.000km. Mācību laikā pievēršu kursantu uzmanību ne tikai ceļu satiksmes noteikumiem un piemēriem kāpēc tie ir izdomāti, bet arī reāliem izdzīvošanas paņēmieniem. Parādu kursantiem reālus bīstamības momentus braukšanas nodarbību laikā kurus tie paši nemaz nav pamanījuši. Ja nepieciešams modelēju situācijas lai kursanti uzskatāmi varētu saprast kāpēc veikt vienu vai otru darbību nedrīkst, kāpēc ir ļoti svarīga rīcības secība un kāpēc izlaižot kādu no posmiem Jūs ar savu drošību riskējat. Šīs lietas Jums nekad neiemācīs cilvēks kurš pats aktīvi nebrauc ar motociklu un uzskata tā, ja kursants nost no motocikla nekrīt, nekur neietriecas un puslīdz ievēro CSN tad viss ir kārtībā. Piemēram, nezinu nevienu citu autoskolu Latvijā kur kāds pievērstu uzmanību piemēram tādām lietām kā pareiza pozīcija uz motocikla dažādās situācijās, pareiza stūres un vadības ierīču izmantošana, apgāzta motocikla pacelšana. Motovadīšanā ir daudz sīku nianšu kuras ļoti ietekmē motocikla kontroli, šos knifus un paņēmienus parasti apgūst tikai pēc daudzu gadu motobraukšanas pieredzes, tomēr kāpēc gan tos neiemācīties uzreiz? Šādām it kā vienkāršām bet tajā pat laikā fundamentālām lietām uzmanību parasti nepievērš, kā argumentāciju minot to, ka tas nav rakstīts obligātajā mācību programmā vai arī pašam apmācītājam nav iemaņu, zināšanu vai vēlmes to darīt. Arī ārpus darba laika saviem bijušajiem kursantiem piedāvāju kopīgus izbraucienus ar mērķi labi pavadīt laiku un kursos iegūtās iemaņas nostiprināt praksē.

Visu māku- visu protu....

           Meistarības nevar būt par daudz un tā ir nepārtraukti jākopj. Īpaši Kritiski ir pirmie divi gadi un laiks tieši pēc šiem diviem gadiem, kad motociklistam liekas, ka nu jau visu zin un tam atslābst uzmanība, piesardzība. Kad esi pāri šim lūzuma punktam-apsveicu. Tavas izredzes neiekulties ķezā ir krietni lielākas, jo tu esi iemācījies jau iepriekš paredzēt bīstamo situāciju kas var izveidoties uz ceļa. Atceries-Neriskē. Motobraukšana ir viena no labākajām,pieejamākajām un patīkamākajām nodarbēm kas eksistē un tā var sniegt milzum daudz patīkamu emociju, bet tev jāzina robeža, kuru pārkāpt nedrīkst. 

Braucot ar moci sīkumu nav

         Es gribu Jūs satikt arī pēc 5 gadiem moto sezonas atklāšanā, nevis ieraudzīt degpunktā nākamajā vakarā pēc tiesību nokārtošanas. Pēc apmācības beigām ir iespēja vienoties par kopīgiem izbraucieniem tālākai iemaņu līmeņa celšanai un motorizētai atpūtai. Kopīgos braucienos braucam kā pa ceļiem tā bezceļiem. 

Motobraukšanā zināšanu nekad nevar būt par daudz. Novēlu Jums veiksmīgus un patīkamām emocijām piesātinātus braucienus.